AKTUALITĀTES

EUROPEAN AGEING NETWORK ĢENERĀLĀ ASAMBLEJA GRIEĶIJĀ - ATĒNĀS

No 24.09. līdz 27.09.2024. Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” direktore (vienlaicīgi arī pārstāvis no Latvijas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju direktoru asociācijas (SARIDA)), Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja Irēna Ikstena piedalījās Eiropas novecošanas tīkla (European Ageing Network (E.A.N.) Ģenerālajā asamblejāGrieķijā - Atēnās un valdes sēdē, kas ir Eiropas asociācija, lai veicinātu sadarbību un palielinātu vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpes atpazīstamību. Tā apvieno 27 Eiropas valstis (t.sk. Latvijas biedrību SARIDA), 12 000 aprūpes sniedzējus, kuri nodrošina 1,2 miljoniem aprūpes pakalpojumus senioriem. Asociācija uzsākusi savu darbību 1989. gadā Austrijā, kur tika organizētas pirmās aprūpes institūciju vadītāju apmācības.
24.09.2024. diena pagāja ceļā Rīga-Atēnas, nokļūšana līdz viesnīcai un iekārtošanās viesnīcā.
25.09.2024. Ģenerālās asamblejas sēdē tika caurskatīts iepriekšējā gada budžets, analizēti iepriekšējā gada pasākumi, uzņemta 1 jauna organizācija no Islandes, lemts par tālākajām darbībām (t.sk. par European Ageing Network kongresu, kas notiks 2026.gadā Nīderlandē un Global Ageing Network (G.A.N.) kongresu, kas notiks 2025.gadā Bostonā (ASV).
Valdes sēdē tika sniegta svarīga informācija par E.A.N. aktivitātēm un projektiem, kā arī E.A.N. apmācību sertifikātiem, kurus var saņemt piedaloties apmācībās. Apmācībās var piedalīties no jebkuras Eiropas valsts. Tika sniegta  informācija arī par projektu, ko koordinē Eiropas pakalpojumu sniedzēju asociācija personām ar invaliditāti (EASPD), kas nodrošina finansiālo pamatu ilgtermiņa aprūpes prasmju partnerībai un sniedz konkrētu un stratēģisku pieeju darbinieku kvalifikācijas celšanai un pārkvalificēšanai, galvenokārt, digitālo prasmju un uz cilvēku vērstu aprūpi. Care4 Skills projekts ir oficiāli uzsācies, ko līdzfinansē Eiropas Savienība. Četru gadu laikā projekts nodrošina ātru apmācību par digitālajām un uz personu vērstām aprūpes prasmēm darbiniekiem, izmantojot esošos mācību materiālus. Tiks izstrādātas arī jaunas mācību programmas iekļaujot pētījumus par nepieciešamo darbinieku prasmju vajadzībām, kā arī un nepilnībām. Šīs mācību programmas būs pieejamas arī bez maksas, izmantojot e-mācību platformas vairākās valodās.  Mācību programmas tiks apstiprinātas un sertificētas procesa uzsākšanai Eiropas savienības (ES) valstu līmenī. Tiks strādāts arī pie stratēģijas izstrādes prasmju uzlabošanai ilgtermiņa aprūpē.
Valdes sēdē katras valsts pārstāvji prezentēja arī aktuālās problēmas, ar kurām saskaras sociālo pakalpojumu jomā, sniedzot pakalpojumus senioriem un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Visbiežāk pieminētās bija – darbinieku trūkums, zemais atalgojums, darbinieku izdegšana, darbinieku prasmju un kompetenču zemais līmenis, valodas nezināšana, digitālo prasmju trūkums, pandēmijas (Covid) radītās sekas u.c.    
Valdes sēdē tika prezentēta arī E.A.N. digitalizācijas - “Digitalizācija & Informāciju tehnoloģijas senioru aprūpē” darba grupas rezultāti, kur izskanēja informācija par paveikto, kā arī iespēja ieviest digitalizācijas rīkus ar Eiropas savienības daļēju finansējumu. Tāpat tika sniegta informācija par aprūpes personāla apmācībām ar Eiropas savienības finansiālu atbalstu. Kā viena no tēmām tika piedāvāta “Vardarbība, ļaunprātīga izmantošana un ļaunprātības novēršana sociālajos pakalpojumos”. Kā pastāstīja E.A.N. prezidents J.Horecky no Čehijas, bieži masu medijos izskan informācija ar reāliem faktiem, kur sociālās aprūpes centros notikusi vardarbība pret senioriem vai to ļaunprātīga izmantošana, tāpēc ir svarīgi apmācīt personālu, lai maksimāli izskaustu šos negatīvos gadījumus. Arī pēc pasaules Veselības organizācijas datiem – ja pasaulē virs 60 gadiem ir 900 miljoni seniori (2050. gadā varētu būt 2,000 miljoni), no kuriem 16% gadījumos seniori ir atzīmējuši, ka ir piedzīvojuši vardarbību vai ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir nepieļaujami. Atbilstoši pētījumiem, biežākās vardarbības formas ir: vardarbība (seksuāla, finansiāla, fiziska u.c.), slikta aprūpe vai slikta izturēšanās aprūpes laikā, ļaunprātīga izmantošana, nolaidība un personu ar demenci ciešanas, kuras tie izjūt aprūpes laikā. Tāpēc, darbiniekiem, kuri strādā ar senioriem ir jāizprot tādi jēdzieni kā vardarbība, ļaunprātīga izmantošana, kā arī jāprot atpazīt šie gadījumi un jāsaprot, kā tos var novērst. Apmācības fokusējas uz:  vardarbības profilakses pasākumiem, vardarbības atklāšanu un identificēšanu, kā arī reaģēšanu uz vardarbības gadījumu. Ja tiks šie gadījumi novērsti, tas dos iespēju uzlabot aprūpes kvalitāti un senioru labbūtību, saņemot sociālos pakalpojumus (gan aprūpē mājās, gan aprūpes institūcijās). Apmācību programma - 36 stundu apmācība vai bezmaksas e-apmācības (ieskats) – 3 stundas.
E.A.N. prezidents J.Horecky informēja arī par nākamo pasākumu, kas tiks organizēts Prāgā (Čehijā), kur Baltijas valstu un Slovākijas pārstāvji (vismaz pa vienam no katras valsts) gaidīti un uzaicināti īpaši, jo trūkst informācijas un ir ļoti svarīga domu apmaiņa, lai strādātu pie ilgtermiņa sociālās aprūpes pakalpojumu attīstības un politikas dokumentu izstrādes nacionālajā līmenī. Pasākums plānots 2024.gada   20. un 21. novembrī...
26.09.2024. kongresa tēma “21.gadsimta prasmes ilgtermiņa aprūpē” ( “21st century skills in long term care”)“. Kongresā galvenā uzmanība tika pievērsta 21.gadsimta prasmju un kompetenču attīstīšanai ilgtermiņa aprūpes nozarē, risinot būtiskus jautājumus vecāka gadagājuma cilvēku aprūpē, izglītota un kvalificēta darbaspēka nodrošināšanā un aprūpes kvalitātes uzlabošanā.
Kongresu atklāja Eiropas novecošanas tīkla E.A.N. prezidents Jiri  Horecky, kurš informēja par kongresa dalībniekiem un tēmas nozīmīgumu. Kongresā piedalījās 280 dalībnieki: no 4 kontinentiem un 46 valstīm - profesionāļi no veselības un sociālās aprūpes jomām.
Atklāšanas uzrunas teica Grieķijas veselības (t.sk. sociālo lietu) ministrs Adonis Georgiadis, kurš uzsvēra to, ka veselības aprūpei ir jāiet “roku rokā” ar sociālo aprūpi, jo senioriem ir nopietnas veselības problēmas, kā arī lielas ar novecošanu saistītās izmaiņas organismā un orgānu sistēmās. Vairāk jādomā un jāattīsta aprūpes pakalpojumi dzīvesvietā (aprūpe mājās, dienas aprūpes centros), kur iesaistās arī ģimenes locekļi un brīvprātīgie (draudzes locekļi, kaimiņi, radi, draugi).
Tāpat, uzrunu teica kongresa organizatoru pārstāvis – Metropolitānas koledžas viceprezidents – Konstatntinos Rodopoulos, izklāstot arī par koledžas apmācības programmām un praktiskajām iespējām attīstīt aprūpes darbiniekiem darbam nepieciešamās prasmes.
Nelielu ieskatu par valsti deva un uzrunu teica Grieķijas ilgtermiņa aprūpes institūciju direktoru asociācijas viceprezidents Stelios Proselikos, izsakot gandarījumu par to, ka kongress notiek tieši Grieķijā un uzsverot iespēju veidot neformālu kontaktus, lai kopīgi realizētu dažādus ES finansētus projektus. S.Proselikos ieskicēja arī situāciju Grieķijā ilgtermiņa aprūpes jomā. Grieķija vēl joprojām nav “atguvusies” no ekonomiskās krīzes, kas iezīmē arī  nepietiekamo finansējumu ilgtermiņa aprūpei. Grieķijā ilgtermiņa aprūpi nodrošina 15% privātās organizācijas, 15% - dažādas biedrības un 70% - valsts un pašvaldību institūcijas. Tika minētas arī problēmas, ar kurām saskaras ilgtermiņa aprūpes institūcijas (darbaspēka trūkums, darbinieku prasmju trūkums, valodas prasmes, zemais aprūpes personāla prestižs u.c.).
Pirmajā plenārsesijā tika uzsvērts tas, cik svarīgas ir darbinieku prasmes, prasmju attīstīšana atbilstoši reālajai situācijai. Darbiniekiem nepieciešam uzlabot esošās (komunikācijas, saskarsmes, uzklausīšanas, empātijas u.c.),  kā arī attīstīt jaunas prasmes  (piem. digitalizācijas). Runājot par prasmēm, nevar aizmirst arī darbinieku kompetencēm. Par to runā  ne tikai ES, bet visā pasaulē. Pētījumi pierāda, ka ļoti daudz aprūpes sistēmā ir birokrātija – 40 – 50%, kas traucē pievērsties klientam vai nodrošināt uz klientu orientētu pieeju. Tāpēc, vairāk jāievieš digitālie risinājumi vai jāizmanto mākslīgais intelekts, kas varētu atvieglot šo birokrātijas slogu.
Runātāji izcēla arī to, ka ir ļoti svarīgi, lai katrai valstij būtu izstrādātas aprūpes stratēģijas, kuras būtu balansā ar finansēm. Tāpat ir jāredz virzība, iekļaujot inovācijas un digitālos rīkus. Izstrādājot politiskos dokumentus, ļoti svarīgi ir uzklausīt pakalpojuma sniedzējus un pakalpojumu saņēmējus, lai pakalpojumi būtu maksimāli pietuvināti viņu vajadzībām. Arī veselības aprūpes politikas viens no galvenajiem mērķiem ir nodrošināt pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam labu veselību, ilgu mūžu ar iespējami augstāku kvalitāti, kas nozīmē, samazināt vajadzību pēc aprūpes, kā arī aprūpe nepieciešama mazāku periodu cilvēka dzīvē. Lai sasniegtu iepriekšminēto mērķi, vairāk jāiegulda cilvēka veselības uzturēšanā, saglabāšanā un hronisku slimību profilaksē.
Pēc oficiālajām uzrunām sekoja paneļdiskusija, kura interesenti varēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes no runātājiem.
1.darba grupa – BRĪVPRĀTĪGIE/NEFORMĀLĀ APRŪPE.
Šo darba grupu vadīja Panagiotis Siaperas, Vicky Goltsi no Metropolitēna koledžas.
Tika prezentēti projekti ilgstošajā aprūpē, kuros iesaistās brīvprātīgie darbinieki. Brīvprātīgais darbs ir viens no veidiem un vienlaikus arī resurss, kā iedzīvotāji – sabiedrības locekļi var līdzdarboties sabiedrības labā.  Brīvprātīgo darbu var darīt ikviens, kurš jūt šādu aicinājumu un izgājis apmācības. Brīvprātīgā darba iespējas ir gan nevalstiskajās organizācijās un sociālajos uzņēmumos, gan valsts un pašvaldību iestādēs, tādā veidā aktivizējot neformālo aprūpi. Brīvpratīgajā darba var iesaistīt arī studējošos jauniešus, kuri apgūst medicīnu vai sociālo aprūpi. Svarīga ir arī šī darba koordinēšana. Lai atslogotu ilgtermiņa aprūpes institūciju darbiniekus, vēlams aizvien vairāk darbā iesaistīt brīvprātīgos un īpaši motivēt jauniešus. Kolēģi no Grieķijas prezentēja brīvprātīgā darba projekta rezultātus un dalījās ar iespaidiem, kas gūti realizējot šo projektu.
Dienas otrajā pusē piedalījāmies starptautiskajā paneļdiskusijā par institūciju vadību.
Paneļdiskusijas moderatore: Judy Martin (Austrālija), savukārt paneļdiskusijā piedalījās eksperti no dažādām valstīm: Katie Sloon (ASV), Donald Macskill (Apvienotā karaliste), Fermada Shaman (Dienvidāfrikas republika),  Jiri Horecky (Čehija), Kalliopi Kalaitzi (Grieķija).
Lai attīstītu jaunus pakalpojumus atslēgas vārdam vajadzētu būt “pārmaiņas”, jo ne vienmēr mēs esam gatavi veikt kādas izmaiņas esošajos procesos un darbībās.
Neskatoties uz to, cik kuram vadītajam ir pieredze un zināšanas, svarīgi, lai būtu iestādē izstrādātas stratēģijas (īstermiņa un ilgtermiņa), noformulētas institūciju vērtības, nospraustas vadītāja kompetences robežas – atbildība, prasmes, zināšanas, iemaņas. Tikpat svarīgi ir, lai būtu izstrādāts ētikas kodekss, kas ir efektīvs un darbojas, kā arī institūcijā notiktu informācijas apmaiņa visos līmeņos – sapulču vadība un lēmumu deleģēšanas principi. Svarīgs ir darbinieku izvērtēšanas process – pārrunas, anketēšana, pakalpojuma kvalitāte - ilgtermiņa attīstības pamats. Vērtējumu izstrāde: klients - darbinieks, klients - vadība, darbinieks - vadība, darbinieks – darbinieks un pašvērtējums. Runātāji uzsvēra arī lietišķās saskarsmes nozīmīgumu – iestādes tēls un stils runā, rakstos un tiešajā kontaktā, mājaslapās – to nozīme, lietojums. E-pasta lietošanas pamatprincipi. Telefonsarunas. Tikšanās klātienē.
Līderis ir:
-        Apzinās organizācijas kultūru!
-        Ir empātisks!
-        Palīdz citiem!
-        Iedvesmo!
-        Ietekmē!
-        Attīsta citus!
-        Veido savstarpējās saites!
-        Sadarbojas!
-        Izrāda iniciatīvu.
Jeb:
-        Spēja plānot;
-        Spēja organizēt;
-        Prasme deleģēt;
-        Spēja izlemt;
-        Prasme motivēt;
-        Prasme kontrolēt un virzīt uz rezultātu.
Vadītājam jāprot:
-        Formulēt savas domas un nodot tās. Kā arī pārliecināties vai informācija ir uztverta.
-        Motivēt, ieinteresēt un radīt pozitīvu attieksmi pret darbu.
-        Novērtēt darbinieka praktiskās uzvedības un darba stilu, nevis emocionālo uzvedība.
-        Prognozēt darbinieku reakcija un jāgrib pārzināt situācija organizācijā.
Liels uzsvars periodā, kad trūkst personāla resursi, maksimāli izmantot informāciju tehnoloģijas, telemedicīnu, uzlabot darba vidi, ieviest robotus, neaizmirstot cilvēcisko faktoru un nepieciešamo komunikāciju, kā  arī domāt par to, lai darba devēji būtu pievilcīgi potenciālajiem darba ņēmējiem. Vecākā gadagājuma cilvēkiem, kuri turpina dzīvot savā ierastajā vidē – mājās, vajadzētu attīstīt prasmes un iemaņas, kas palīdz mājas apstākļos nejusties vientuļiem, veidot savas domu biedru grupas, komunicēt ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem caur WhatsApp, Skaype u.c. platformām.
Paneļdiskusijā tika runāts par integrēto aprūpi un to, cik svarīgi  ir veselības aprūpei un sociālajai aprūpei nodrošināt pietiekamu finansējumu, kā arī abu sektoru profesionāļu sadarbību. Svarīgi nodrošināt arī diferencētu pieeju ambulatori, kā arī pēc stacionārās ārstēšanas medicīnisko rehabilitāciju un uzturošo ārstēšanu, lai saglabātu vecāka gadagājuma cilvēku veselību. Katrs runātājs uzsvēra to, ka veselības veicināšanas pasākumi ekonomiski ir daudz izdevīgāki nekā slimību ārstēšana.
Tikām iepazīstināti ar pētījumu par iespējām un ietekmi, kas varētu uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku daudzdimensiju veselības un funkcionālās spējas stacionārās aprūpes iestādēs. Labbūtības veicināšana dod lielu ieguldījumu gan uz cilvēka garīgo, gan fizisko veselību un tā uztur labu dzīves kvalitāti gan pašam senioram, gan viņa piederīgajiem un atvieglo darbu aprūpē iesaistītajiem darbiniekiem.
27.09.2024. Konference turpinājās ar vairākiem priekšlasījumiem.
Plenārsēde – KĀ BŪT PIEVILCĪGAM DARBA DEVĒJAM, moderators: Vera Husakova (E.A.N. valdes locekle).
Liels uzsvars tika likts arī uz aprūpes personāla kvalifikācijas celšanu, jo tikai profesionāli darbinieki ar kvalifikāciju, īpašām prasmēm un iemaņām var uzturēt senioru pašaprūpi un nodrošināt kvalitatīvu aprūpi. Prezentācijās tika uzsvērts tas, ka svarīgi domāt arī par ilgspējīgu personāla politiku, jo darbinieku piesaiste pēdējā laikā ir kritiska. Nozarē trūkst darbinieku, trūkst darbinieki ar kvalifikāciju, prasmēm, tāpēc ir iespēja iesaistīties dažādos ES projektos, kuru ietvaros varētu jau potenciālajiem darbiniekiem mācīt valodu, attīstīt komunikācijas prasmes, specifisko aprūpi, kā arī tās nostiprināt. Daudzi runātāji uzsvēra, ka apmācības un darbinieku saliedēšanas pasākumu izmaksas ir jāiekļauj budžetā, jo tas ir labs ilgtermiņa ieguldījums. Tāpat tas ietekmēs pakalpojuma kvalitāti, pieprasījumu pēc pakalpojuma, kas savukārt ir arī jomas prestiža celšanai. Referenti vairākkārt uzsvēra nozares lielo lomu, jo tiek risinātas smagas cilvēku problēmas, tāpēc ļoti jādomā par darbinieku “spēcināšanas” pasākumiem – kopīgiem saliedēšanās pasākumiem, sociālajām garantijām, emocionālo labsajūtu, darba vidi, iespējām bez maksas padzert kafiju/tēju u.c.  Tāpat, tika uzsvērts diskriminācijas jēdziens. Darbiniekus nevar diskriminēt ne pēc vecuma, reliģiskās pieredzes, seksuālās orientācijas, ādas krāsas u.c. Ir jādomā arī par jaunu cilvēku piesaisti, jo atbilstoši statistikas datiem, darbinieku vidējais vecums ir satraucošs.
Visi runātāji uzsvēra komandas darba nozīmību un to, cik svarīgi, lai vadītajam būtu līdera rakstura iezīmes un viņš spētu ar savu harizmu veiksmīgi vadīt lielāku vai mazāku kolektīvu. Tikpat svarīgi ir nodrošināt darbinieku supervīziju, kolektīva saliedēšanu ne tikai darba vietā, bet arī jāorganizē pasākumus ārpus darba vietas neformālos apstākļos. Īpaši liela nozīme ir darbinieku piesaistē un noturēšanā, tāpēc, uzsākot darba gaitas, ikvienam darbiniekam būtu jāpiesaista sava atbalsta persona. Svarīgi sabalansēt arī ieņēmumus un izdevumus, kā arī domāt par visu procesu kontroli/vadību. Tieši tāpat ir svarīga arī politiķu iesaiste, izpratnes radīšanā par senioru vajadzībām un komunikācijas veidošana ar pakalpojumu sniedzējiem.
Kongresa dalībnieki tika iepazīstināti arī ar programma Discover + Adopt, kas atbalsta senioru aprūpes organizācijas, lai tās veidotu prasmes, kapacitāti un gatavību identificēt, ieviest un uzturēt inovācijas savās vidēs. Šī bija iespēja iepazīties ar dažiem inovāciju potenciālu modeļiem, lai uzlabotu sociālās aprūpes kvalitāti. Galvenais uzsvars tika likts uz aprūpi kā galveno komponenti vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem ir samazinājušās pašaprūpes spējas. Darba grupas lektors centrā izvirzīja senioru, viņa piederīgos un atbalstošo profesiju pārstāvjus, uzsverot komandas darba nozīmību. Noslēgumā, visi tika aicināti piedalīties diskusijās, lai veidotos jaunas pieejas, koncepcijas. Daudz tika runāts par profilaktiskajiem pasākumiem no sabiedrības skatu punkta, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu senioru pašaprūpes spējas.
Konferences gaitā tika izteikts aicinājums būt gataviem mainīt savas ierastās ikdienas darbības, jo arī tas palīdz uzlabot cilvēka pašsajūtu, mainīt dzīves modeļus un domāšanu, kā arī ļaut uzturēt sevi formā ilgāku laiku un paildzināt neatkarību no citu cilvēku atbalsta.
Kā liels riska faktors, kas ietekmē senioru veselības pasliktināšanos tika izdalīts – kritienu risks, kas parādās gaitas, koordinācijas traucējumu, fizisko aktivitāšu ierobežojumu, slikts uztura u.c. faktoru ietekmē. Arī kritienu profilaksei ir jāatvēl pietiekami daudz finanšu resursi. Var izmantot arī dažādus jauno tehnoloģiju risinājumus.
Dalība darba grupā - SOCIĀLAIS DIALOGS, KAS IETEKMĒ DARBA APSTĀKĻUS UN PRASMES.
Mērķis: veidot rīcības sistēmas, lai attīstītu jaunas un saglabātu esošās sociālo pakalpojumu sniedzējinstitūcijas.
Sociālais dialogs ir viens no Eiropas sociāla modeļa pamatelementiem, kas nodrošina sociālajiem partneriem (darba devējiem un darba ņēmēju pārstāvjiem) iespēju aktīvi piedalīties Eiropas sociālās un nodarbinātības politikas veidošanā un tas ir ļoti svarīgs aspekts darbaspēka piesaistei un pozitīvas vides veidošanā.
Galvenie uzdevumi:
1. Izglītība un sākotnējā apmācība darbiniekiem;
2. Viesmīlīgs/atbalstošs personāls;
3. Pietiekams darbinieku skaits;
4. Esošo darbinieku novērtēšana;
5. Apmācību mūža garumā un nepārtraukta profesionālā attīstība;
6. Darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšana;
7. Dzimumu līdztiesība un darbaspēka dažādība;                            
8. Darba drošība un veselība;
9. Veiksmīga pārmaiņu vadīšana;
10. Pozitīva komunikācija;
11. Sociālais dialogs par darba koplīguma slēgšanu;
12. Veiksmīga brīvprātīgo un neformālo aprūpētāju piesaiste.
Svarīgākie virzieni ilgstošajā aprūpē un aprūpes personāla piesaistē:
  • Izglītība aprūpes sektorā;
  • Robotikas un digitalizācijas  ieviešana ikdienas aprūpes darbā;
  • Darba prestiža celšana aprūpes sektorā;
  • Brīvprātīgo un aprūpējamo radinieku/piederīgo piesaiste aprūpei;
  • Darbinieku prasmju un kompetenču attīstība;
  • Birokrātijas sloga mazināšana aprūpes dokumentācijā;
  • Rūpes par aprūpes darbiniekiem;
  • aprūpētāju atvaļinājumi;
  • maksājumi par darbinieku aizvietošanu;
  • dialoga paplašināšana ar ģimeni mājas aprūpē;
  • dažādi bonusi.
Jāatzīmē, ka Latvija statistikas datus par izmaksām un darbinieku skaitu, aprūpes personālu, nebija iesniegusi, tāpēc nebija iespēja salīdzināt uz citu ES dalībvalstu fona.
Dalība darba grupā – LABĀ PRAKSE DARBAM PERSONĀM AR DEMENCI.
Moderatori no Metropolitēna koledžas: Christos Komissopoulos, Christina Platia.
Darba grupas locekļiem Theodora Vasilopoulova no Grieķijas prezentēja “Tradicionālo deju nodarbības personām ar vieglu un vidēji smagu demenci”.
Veselības un sociālās aprūpes joma, kurā pacientu/klientu daudzveidīgo veselības un sociālo problēmu risināšanai un pārvarēšanai individuāli vai grupā terapeitiskās vides un terapeitisko attiecību kontekstā izmanto deju un kustību, lai radošā veidā panāktu izmaiņas kustību stilā, emocionālajā stāvoklī un domāšanas veidā un nonāktu pie pilnīgākas psihiskās, emocionālās un sociālās integrācijas, personības izaugsmes un izmaiņām, kā arī dažādu simptomu mazināšanās. Tā kā deju un kustību terapija balstās teorētiskā pieņēmumā par ķermeņa un psihes savstarpējo saistību, kas tiek pamatots gan ar mūsdienīgiem neirozinātņu atklājumiem, gan ar pētījumiem psiholoģijā par ķermeņa kustību un pozu ietekmi uz cilvēka emocionālo stāvokli, tad Grieķija to izmanto, lai strādātu ar cilvēkiem, kuriem ir viegla vai vidēji smaga demence. Tiek izmantotas tradicionālās un labi zināmās dejas, kas sākotnēji individuāli tiek atsvaidzinātas atmiņā un tad, kad pamatsoļi ir apgūti, tie tiek nostiprināti nelielās grupiņās 3-5 dalībnieki, jo  deju un kustību terapijā dažādu problēmu risinājums tiek meklēts ne tikai verbāli runājot, bet arī izmantojot daudzveidīgus deju un kustību elementus un specifiskas metodes. Pētījumi ir apstiprinājuši faktu, ka deju un kustību terapija maina ķermeņa stāvokli, kas attiecīgi raisa izmaiņas kognitīvajos procesos. Nodarbību gaita tika prezentēta ar videofilmiņām, kas ļāva vieglāk uztvert notiekošo. Jāsaka, ka arī mēs izmantojam deju un kustību terapiju cilvēku ar demenci prasmju un iemaņu saglabāšanai un arī esam novērojuši pozitīvas izmaiņas klientu mentālajā un fiziskajā veselībā.
Noslēguma paneļdiskusijā, organizatori izteica lielu pateicību visiem veselības un sociālajā jomā strādājošiem, kā arī novelēja vadītājiem būt līderiem un ar savu harizmu uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku ikdienu un darbinieku darbu, aicinot piedalīties nākošajā Eiropas novecošanas tīkla konferencē Nīderlandē, 2026.gadā (vieta tiks precizēta, informācija sekos), kā arī pasaules novecošanas tīkla konferencē Bostonā (ASV), 2025.gada septembrī.

2024_09_Sarida1.jpg2024_09_Sarida2.jpg2024_09_Sarida3.jpg2024_09_Sarida55.jpg2024_09_Sarida_foto_6.jpg

2024_06_Sarida2.jpg2024_06_Sarida1.jpg2024_06_Sarida4.jpg2024_06_Sarida10.jpg2024_06_Sarida11.jpg2024_06_Sarida5.jpg2024_06_Sarida_6.jpg2024_06_Sarida7.jpg2024_06_Sarida8.jpg2024_06_Sarida_9.jpg2024_06_Sarida3.jpg

IMPROVING WORKING CONDITION IN SOCIAL SERVICIES  PROJEKTS "DARBA APSTĀKĻU UZLABOŠANA SOCIĀLO PAKALPOJUMU SNIEDZĒJINSTITŪCIJĀM" ČEHIJĀ - PRĀGĀ

No 20.11.2024. līdz  22.11.2024. notika I WorCon (Improving Working Conditions in Social services) projektā “Darba apstākļu uzlabošana sociālo pakalpojumumu sniedzējinstitūcijās”. Projekta mērķis: palielināt darba devēju kapacitāti sociālo pakalpojumu jomā un veicināt savstarpēju sadarbību. 

Savukārt, aprūpei mājās noteikta maksa EUR 6.50 par vienu stundu (līdz 80 st./mēn.); ja pārsniedz 80 stundas – stundas likme – 5.60 EUR.
Tika prezentēta arī kolektīvā koplīguma un dialoga veidošanas struktūra, kā arī tika uzsvērts, ka svarīgi organizēt darba grupas dažādos līmeņos. Pārstāve no asociācijas uzsvēra, ka pēdējā laikā ļoti daudz tiek diskutēts par sociālās jomas darbinieku atalgojuma celšanu. Šobrīd sociālās jomas darbinieku vidēja alga ir EUR 2000 mēnesī. Sociālajā jomā strādā 70 % sieviešu un tikai 30% vīriešu. Aprūpētāju alga valstī no 660 – 700 EUR, kas ir ļoti zema. Izglītības jomā ir panākts, ka katru gadu atalgojums ir 130% no vidējās algas valstī. Sarunas ilgušas vairāk kā 5 gadus. Ir daudz jādomā par darbinieku sociālajām garantijām. Pateicības dienā ar masu mediju palīdzību tiek demonstrēts sociālās nozares darbinieku nozīmīgums. Tika uzsvērts, ka noteikti ir jāmaksā darbiniekiem piemaksas atkarība no darba stāža (piem. ja ir 30 gadu darba stāžs – 30% piemaksa pie mēnešalgas). Arī par kvalitāti būtu nepieciešama piemaksa, bet kvalitātei tad ir jābūt izmērāmai. Vairāk būtu atbalstāmas nevalstiskās organizācijas, jo tām ir grūtāk piesaistīt papildus finansējumu. Katru gadu tiek organizētas arī aptaujas par to, kā sociālo pakalpojumu sniedzēju darbinieki jūtas savā darba vietā, rezultātus publiskojot. Aptaujas datu turētāji ir valsts, kas nodrošina, ka tos var analizēt. Šai aptaujai ir ļoti liela aptvere. Aprūpes mājās veicēji lielākā daļa – 24/7 dzīvo kopā ar aprūpējamo. Aprūpētajiem katru gadu jāceļ kvalifikācija un jāmācās min. 24 stundas gadā. Aprūpes personālam ir pieejams ļoti plašs klāsts apmācību programmu.
Cieņa pret cilvēku.
Pēc aprūpes centra apmeklējuma, sekoja pēcpusdienas sesija, kurā pārstāvji no Lietuvas un Latvijas prezentēja par situāciju savās valstīs ilgtermiņa aprūpes jomā.
Tika pārrunāti arī ar projektu saistītie organizatoriskie jautājumi un nākamā tikšanās, kas paredzēta 2025.gada februārī Beļģijā. Tā kā izrādījām interesi par rokasgrāmatu, tad tā tiks nodrošināta arī pieaicinātajiem Baltijas valstu pārstāvjiem.
www.senecura.cz
20.11.2024. Seminārā piedalījās pārstāvji no projektā iesaistītajām dalībvalstīm - Grieķijas, Beļģijas Rumānijas, Spānijas, Čehijas, Francijas un pieaicinātie pārstāvji no Lietuvas un Latvijas.
Čehijas sociālo pakalpojumu sniedzējinstitīcijas asociācijas prezidents Jiri  Horecky, kurš ir arī Eiropas un Pasaules novecošanas tīkla prezidents.  No prezentācijas un J.Horecky stāstījuma uzzinājām ar ilgtermiņa sociālajiem pakalpojumiem Čehijā.
Sociālo pakalpojumu sistēma Čehoslovakijā izveidojās 1989.gadā. 1992.gadā situācija izmainījās, jo Čehoslovākija sadalījās divās neatkarīgās valstīs – Slovākija un Čehija. 1997.gadā Čehijā tika pieņemts sociālo pakalpojumu likums un izveidoti sociālo pakalpojumu kvalitātes standarti. Savukārt 2006.gadā likumam tiek veikti grozījumi un tiek ieviestas lielas izmaiņas, kas saistītas ar formulējumiem par sociālo pakalpojumu sniedzējiem, nepieciešamajiem kritērijiem, prasības pēc kvalificētiem darbiniekiem, noteikti aprūpes līmeņi, pamatojoties uz klientu vajadzībām. Likumdošana balstīta uz cieņu, atbalstot cilvēku neatkarību un cilvēku cienīgu dzīvi.
2023.gadā Čehijā ir aptuveni 0.5 mlj. iedzīvotāji (t.sk.118083 cilvēku virs 80 gadiem, kuri saņem sociālos pakalpojumus, 96239 gultas vietas sociālo pakalpojumu sniedzējinstitūcijās), 14 reģioni un reģistrēti 5656 sociālo pakalpojumu sniedzēji, tiek nodrošināta 41 gultas vieta uz 1000 cilvēkiem (senioriem virs 65 gadiem), 657 aprūpes mājās pakalpojumu sniedzēji, 522 aprūpes centri (nursing homes), 118 083 cilvēki virs 80 gadiem saņem sociālos pakalpojumus, 96 239 gultas vietas aprūpes centros, 132 799 cilvēkiem nav nodrošināts sociālais pakalpojums, kopējās izmaksas par sociālajiem pakalpojumiem – 2.8 biljoni EUR, 367 911 – sociālās aprūpes pabalsta saņemēji. Aprūpes centru finansējumu sastāda – 200 – 500 EUR klienta maksājums (t.sk. higiēnas preces, medikamenti).
Savukārt, rindā uz sociālajiem pakalpojumiem gaida 132 799 cilvēku. Katrs 11 Čehijas iedzīvotājs ir sociālo pakalpojumu saņēmējs, 367911 – sociālo pabalstu saņēmēji. Sociālo pakalpojumu cenas no 2002.līdz 2020.gadam ir palielinājušās par 75 % (~10 % gadā). Sakarā ar to, ka paralēli tiek palielināts arī atalgojums darbiniekiem, kuri strādā sociālo pakalpojumu sniedzējinstitūcijās, ir iespēja aizpildīt darbinieku vakances. Liels ieguldījums tam, lai celtu atalgojumu darbiniekiem ir nozares arodbiedrībām kopā ar darba devējiem.
Galvenie finansējuma avoti sociālo pakalpojumu sniedzējiem Čehijā:
1)     Valsts finansējums;
2)     Apdrošināšanas kompānijas;
3)     Pašvaldību finansējums;
4)     Ienākumi no saimnieciskās darbības (telpu noma u.c.);
5)     Ziedojumi;
6)     Veselības aprūpes budžets;
7)     Klientu maksājumi;
8)     Veselības apdrošināšanas maksājumi;
9)     Citas ministrijas (piem. Izglītības ministrijas).
Svarīga informācija: Veselības apdrošināšana ~ 200 - 500 EUR mēnesī par klientu, vidējā pensija 865 EUR/mēn., vidējā plānotā darba alga 2025.gadā – 2080 EUR/mēn., minimāla alga 2025.gadā  - 860 EUR/mēn. No klienta ienākumiem par sociālās aprūpes pakalpojumu institūcijā – 85 %, klientam tiek izmaksāti 15%.
Aprūpe sadalīta 5 līmeņos, kur tiek noteikts sekojošs finansējums, kur nauda seko klientam:
1.līmenism – 37 EUR/mēnesī;
2.līmenis – 205 EUR mēnesī;
3.līmenis – 615 EUR mēnesī;
4. līmenis – 960 EUR mēnesī;
5. līmenis – 1125 EUR mēnesī.
Semināra dalībniekiem tika prezentēta arī darba devēju asociācijas darbība. Asociācija izveidota 1992.gadā, kura apvieno 846786 darba ņēmējus. Tajā ir daudzi publiskā sektora pārstāvji – aptiekas, skolas, veselības aprūpes iestādes, kultūras iestādes (muzeji, izstāžu zāles, teātri u.c.), bankas, ka arī nevalstiskās organizācijas (floristi, apzaļumotāji u.c.). Asociācija veido darba grupas pa sektoriem, lai izstrādātu dažādus priekšlikumus nozaru ministrijām un politikas veidotajiem. Asociācijas finansējumu veido: biedru dalības maksas, ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ziedojumi, dāvinājumi, projekti.
21.11.2024. no rīta apmeklējām sociālās aprūpes centru SeneCura Klamovka, kas atrodas netālu no Prāgas pilsētas centra, netālu no liela pilsētas parka, ar ļoti ērtu sabiedriskā transporta infrastruktūru. Sene Cura ir starptautiska ilgtermiņa sociālās aprūpes institūciju tīkla iestāde, kas tika atvērta 2015.gadā ar 120 klientu vietām, kura nodrošina 24 stundu aprūpi/7 dienas nedēļā. SeneCura Klamovka ir 5 zvaigžņu aprūpes centrs, kurš  saņēmis vairākus apbalvojumus izcilās kvalitātes dēļ. Čehijā  ir 17 SeneCura aprūpes centri, no kuriem 3 ir Prāgā. Sociālo pakalpojumu kvalitāte ilgtermiņa aprūpes centros tiek novērtēta pēc zvaigžņu sistēmas, kur visaugstākā kvalitāte ir 5 zvaigžņu aprūpes centriem. Visi ilgtermiņa aprūpes centri ir pakļauti sertifikācijai, katru gadu – resertifikācijai.  SeneCura ir nevalstiska organizācija, kas sadarbojas ar politikas veidotājiem un vietējam pašvaldībām. Centra moto priekš iedzīvotājiem ir: “Dzīve turpinās kopā ar mums”. SeneCura saviem menedžeriem nodrošina 6 nedēļu apmācību (grupa ne vairāk kā 8 dalībnieki). Jaunajiem darbiniekiem tiek izsniegts “Ceļvedis”, kura var saņemt visu nepieciešamo informāciju, lai pēc iespējas ātrāk adaptētos jaunajā darba kolektīvā. Lai piesaistītu jaunus darbiniekus, tiek organizētas “Atvērto durvju dienas” potenciālajiem darbiniekiem. Katram Sene Cura darbiniekam gada tiek nodrošināta dāvana – 6000 čehu kronas, kuras tas var izmantot atbilstoši savām vajadzībām (rehabilitācijai, atpūtai, sporta kluba apmeklējumam u.c.) Ziemassvētkos visi darbinieki saņem dāvanu, kuras apmērs atkarīgs no darbinieka darba stāža organizācijā. SeneCura katru mēnesi izdod arī savu žurnālu, kur attaino aktualitātes, inovācijas, sasniegumus.
Centra vīzija: “Senioru dzīves harmonija ir integrēti sociālās un veselības augstākā līmeņa pakalpojumi ar uzsvaru uz individuālajām vajadzībām, kvalitāti un cieņu”.  Misija: “Sniegt atbalstu senioriem, lai uzturētu viņiem cienīgu dzīvi, nodrošinātu pašpietiekamību mājīga vidē”;   “Profesionāli sniegt palīdzību, atbalstu un aprūpi cilvēkiem ar samazinātām pašaprūpes spējām, īpaši vecuma dēļ. Mēs cenšamies nodrošināt apstākļus, lai viņi varētu turpināt savu dzīvi, kā viņi ir pieraduši ”.
Centra mērķa grupa: personas virs 60 gadiem, kuriem nepieciešams atbalsts un to nespēj nodrošināt aprūpes mājās pakalpojums.
Centra mērķi:
  • Atbalstīt klientus, lai veicinātu viņu pašaprūpi (mobilitāte, ēšana, higiēna).
  • Uzturēt senioru veselības stāvokli un sniegt atbalstu, lai uzlabotu to.
  • Atbalstīt klientu, lai uzturētu attiecības ar ģimenes locekļiem, draugiem un sabiedrību.
  • Radīt apstākļus brīvā laika pavadīšanai, atbalstīt garīgās, sensorās un motorās prasmes.
Darba principi:
  • Komandas darbs;
  • Savstarpējā uzticēšanās un cieņa;
  • Individuāla pieeja pakalpojumu nodrošināšanā, reaģējot uz klientu aktuālajām vajadzībām;
  • Izvēles tiesību ievērošana;
  • Atbalsts neatkarībai un pašpietiekamībai;
  • Cilvēcība un cilvēka cieņas veicināšana.
Centrs īpaši veidots cilvēkiem ar Alcheimera slimību vai citām senilās  demences formām. Iestāde ir sešu stāvu ēka, kur katrā stāvā izvietoti 20 klienti. Vide pieejama, tiek izmantoti universālā dizaina elementi. Šajā aprūpes centrā puse no klientiem (3 stāvos pa 20 klientiem) ir izveidotas vietas klientiem ar kognitīvajiem traucējumiem, pārējie – vispārēja tipa. Katrs ēkas stāvs veidots ka viena Prāgas iela, kur katrs istabas Nr. atbilst mājas Nr. Stāvu foajē redzamas senas fototapetes.
Aprūpes centrs ir pielāgots iedzīvotāju vajadzībām. Arī savas istabas iedzīvotāji var iekārtot atbilstoši savām vajadzībām un vēlmēm. Visi jaunie darbinieki tiek ievadīti darbā, apmācīti. Jaunajiem darbiniekiem ir rokasgrāmata, pēc kuras var vadīties. Daudz tiek strādāts pie gados jauno darbinieku piesaistes. Ir ļoti laba sadarbība ar mācību iestādēm. Aprūpes centrs studentiem dod iespēju iziet praktiskās apmācības. Tāpat Centrs sadarbojas ar citām iestādēm, kas atrodas netālu – bērnudārzi, skolas un dažādi aktivitāšu centri, kā arī atvērts kopienas iedzīvotajiem dažādos pasākumos. Klientiem ēdināšana tiek nodrošināta uz vietas ēdināšanas blokā, sadarbojoties ar uztura speciālistiem. Vienu reizi gada Centra iemītniekiem un viņu piederīgajiem tiek nodrošinātas svētku vakariņās (3 kārtas) sveču gaismā.
Diemžēl, Centram ir maza atpūtas zona, jo tas izvietots starp daudzdzīvokļu namiem. Ir izveidots neliels slēgts pagalms ar dārziņu, kurā droši var uzturēties aprūpes centra klienti. Dārziņā ir lapene, āra kamīns un mājdzīvnieki (truši), kurus var barot Centra iemītnieki. Ēka pielāgota persona ar funkcionāliem traucējumiem – ir uzbrauktuves, lifti. Pie ieejas Centrā ir liels Informācijas stends, liels foajē ar recepciju, kura strādā uz tāfeles uzrakstīta (lieliem burtiem) dienas ēdienkarte.
Uz doto brīdi šajā   aprūpes centrā strādā 38 darbinieki. Iemītnieki dzīvo 1-vietīgās un 2-vietīgās istabās. Pie katras istabas ir sanitārais mezgls un katrā stāvā multifunkcionāla koplietošanas telpa ar virtuves stūrīti, kur notiek gan klientu ēdināšana, gan ikdienas radošās aktivitātes un atpūtas zona. Šajā telpā ir arī virtuves stūrītis un blakus šai telpai dežūrpersonāla postenis ar stiklotām sienām, lai būtu pārredzama gan koplietošanas telpa, gan viss gaitenis. Apskatījām arī koplietošanas telpas – radošo nodarbību telpu, frizētavu, ārstnieciskās vingrošanas telpu, dušas, sanitāros mezglus u.c. Interesanta likās doma par klientu motivēšanu dažādu fizisko aktivitāšu veikšanā, katru mēnesi izvirzot kādu uzvarētāju, ko varēja saņemt tas, kurs nogājis visvairāk soļu vai braucis ar velotrenažieri. Fizioterapeiti ar klientiem strādā gan grupās, gan individuāli. Fitnesa centrs pieejams arī klientiem no tuvākās apkārtnes un realizē programmu “Mobilitāte 70+” fizioterapeitu vadībā.
Katra uzturēšanās diena ir piepildīta ar dažādām aktivitātēm, atbilstoši klientu interesēm – mūzikas nodarbības, vingrošana, rokdarbi u.c.
  • Aprūpes namā tiek nodrošināts:
  • diennakts aprūpe un palīdzība pašaprūpē;
  • veselības aprūpes pakalpojumi (t.sk.podologa);
  • atbalstu problēmu risināšanā;
  • ēdināšana 5 – 6 reizes dienā (īpaša diēta atbilstoši veselības stāvoklim);
  • ģimenes ārsta pakalpojums;
  • transportēšanu pie speciālistiem (pēc nepieciešamības);
  • saturīga brīvā laika pavadīšanas iespējas - kafejnīca, lasītava, vingrošana, rokdarbi, keramikas nodarbības;
  • garīgā aprūpe - tikšanos ar kapelānu 1 reizi nedēļā;
  • kultūras pasākumi – koncerti, tikšanās ar ievērojamiem cilvēkiem, ekskursijas, kā arī sociāli terapeitiskās aktivitātes, kas nodrošina klienta stāvokļa un dzīves kvalitātes uzlabošanos (kanisterapiju u.c.).
Centrā strādā – 2 sociālie darbinieki,  4 sociālie rehabilitētāji, 9 medicīnas māsas, 6 apkopēji, 2 veļas mazgātājas, 6 virtuves darbinieki, 45 aprūpētāji. Nodaļas personām ar demenci strādā 3 darbinieki – 1 masa, 2 aprūpētāji. Vispārējā tipa nodaļās – 2 aprūpētāji. Nakts laika visa institūcija paliek 1 medicīnas māsa un 2 aprūpētāji. Aprūpētāju darba laiks no 7:00 līdz 19:00. Darbā piesaistīti arī cilvēki – migranti, kuriem tiek nodrošināta valsts valodas apmācība. Klientu dokumenti ir digitalizēti. Klientu istabas aprīkotas ar personāla izsaukuma pogām.
Kopējais iespaids par iestādi radās ļoti pozitīvs. Centrā darbinieki laipni un smaidīgi, gaišas un tīras telpas, moderns un cilvēkiem pielāgots interjera dizains ar mājīgām un praktiskām niansēm.
Tad sekoja darbs darba grupās, lai diskutētu par labāka dialoga veidošanu, kas vērsts uz darba vides uzlabojumiem.
Vēl papildus materiāli pieejami:
www.praha-klamovka.senecura.cz
www.senecura.cz

SARIDA valdes kopsapulce 24.03.2022. !

Godāties SARIDA biedri, ir pagājis gads un atkal  Jūs tiekat aicināti uz attālināto
Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas direktoru (SARIDA)
biedru kopsapulci, tāpēc rezervējiet laiku 24.03.2022. plkst.11.00.
Norises vieta: tiešsaistē Microsof Teams vidē 

(saite tiks nosūtīta uz Jūsu iesniegtjiem e-pastiem).

SARIDA valdes sēde 03.03.2022.!

SARIDA biedru kopsapulce 30.03.2021.!


SARIDA biedru kopsapulce 2020. gada 15. janvārī

Kopsapulce sākās plkst. 11.00 un ilga līdz plkst. 16.30. Kopsapulci ar uzrunu atklāja tās prezidents Visvaldis Gūtmanis un viceprezidente Solvita Rudoviča. 

Kopsapulcē uzstājās:

  • Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā referente Elvīra Grabovska par aktualitātēm sociālajā nozarē;
  • Latvijas pašvaldību savienības priekšsēža vietnieka pienākumu izpildītājs Guntis Lībeks par aktualitātēm teritoriālās reformas īstenošanas gaitā;
  • LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte par aktualitātēm saistībā ar  sociālo pakalpojumu nodrošināšanu;
  • Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas Prevencijas daļas vadītāja Liene Namniece par cilvēktiesībām (no darbinieku un klientu puses) sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās (prezentācija ŠEIT).

Pirmās daļas noslēgumā notika  svētku koncerts. Otrajā kopsapulces daļā SARIDA prezidents V. Gūtmanis, grāmatvede I. Kauliņa un revidente R. Kleinberga informēja un atskaitījās par paveikto 2019. gadā. Kā arī tika ievēlēta jauna valdes locekle VSAC "Vidzeme" filiāles "Ropaži" vadītāja Laima Gornostaja. 

Kopsapulci noslēdza SARIDA prezidenta uzruna, laimes akas izloze ar līdzetnastajām dāvanām Jaunā gada ieskaņās kā arī bija iespēja iepazīties ar Rīgas sociālās aprūpes centru "Mežciems".

Jauns SARIDA prezidents

Par jauno SARIDA prezidentu ievēlēts Valsts sociālās aprūpes centra "Kurzeme" direktors Visvaldis Gūtmanis.

Konference/ Conferenc/ Kонференция 16.05.2019.

"Sociālo pakalpojumu attīstība pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas”

"Development of Social Services after Restoration of Latvia's Independence”

"Развитие социальных услуг после восстановления независимости Латвии"

Konferences materiāli/ Материалы конференции/ Conference materials

"Daugavpils Austrumbaltijas zināšanu ekonomikas lokomotīve un labsajūtas galvaspilsēta"

Daugavpils pilsētas domes Attīstības departamenta Stratēģiskās plānošanas un starptautisko sakaru nodaļas vadītāja Olga Tolmačova

"Даугавпилс - двигатель инновационной экономики и столица благополучия Восточной Балтии"

Pуководитель отдела стратегического планирования и международных связей Департамента развития Даугавпилсской городской думы Ольга Толмачёва

 ŠEIT

"Sociālo pakalpojumu attīstība Latvijā šobrīd"

Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš

"Развитие социальных услуг в настоящее время"

Заместитель директора департамента по социальным услугам Министерcтво благосостояния Алдис Дудиншс

 ŠEIT

"Sociālo pakalpojumu sistēmas izveide Rīgas pašvaldībā"

Rīgas pilsētas pašvaldības Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks  Mārtiņš Moors

"Создание системы социальных услуг в Рижском самоуправлении"

Начальник Социального управления Департамента благосостояния города Риги Мартиньш Моорс

 ŠEIT

"Labās prakses piemēri Daugavpils pilsētā sociālo pakalpojumu jomā"

Daugavpils sociālā dienesta vadītājas vietniece Rimma Vavilova

"Примеры хорошей практики социальных услуг в городе Даугавпилс"

Заместитель руководителя социальной службы Даугавпилса Римма Вавилова

  ŠEIT

"Starpvalstu sadarbība sociālo pakalpojumu attīstības veicināšanai"

Daugavpils pilsētas sadarbības partneris no Minskas (Baltkrievija) - Minskas Padomju rajona iedzīvotāju sociālās apkalpošanas teritoriālā centra nodaļas vadītāja  Tatjana Akimova

"Международное сотрудничество в целях развития социальных услуг"

Партнёр городa Даугавпилс с Минска (Белоруссия) - руководитель отдела территориального центра по социальному обслуживанию Советского раёна Минска Татьяна Акимова

  ŠEIT

"Savstarpējās komunikācijas modeļi"

Mg. psich., biznesa vadības zinātņu doktors Lotārs Dubkēvičs

"Модели общения"

Mагистр психологии, доктор наук в области управления бизнесом Лотарс Дубкевич

  ŠEIT

"Mūsdienu līderības modeļi un līderības nozīme stratēģiskajā vadīšanā"

SIA “Biznesa augstskola “Turība” Biznesa vadības zinātņu doktorants Viktors Turlais

"Современные модели лидерства"

Др., администрации Латвийского Университета Антра Лине, докторант управления бизнесом Виктор Турлайс

 ŠEIT

"E.A.N. (European Ageing Network) Eiropas novecošanas tīkls - aktualitātes"

Starptautiskās sociālās akadēmijas vadītāja, LARG (Lietuvas asociācijas Rūpestinga globa) goda prezidente Angele Bajoriene

"E.A.N. (European Ageing Network) Европейская сеть старения - актуальности"

Руководитель Международной социальной академии, пачётный президент LARG (Литовская ассоциация Рупестинга глоба) Ангеле Баёриене

 ŠEIT

"Jaunākās tendences institucionālās aprūpes nodrošināšanā"

TZMO Ilgtermiņa aprūpes departamenta vadītājs Ojārs Šmaukstelis

"Последние тенденции в обеспечении институциональной помощи"

Представитель TZMO Ояр Шмаукстелис

 ŠEIT


            


Sēru vēsts

01.10.2019. no mums šķīrās mūsu ilggadīgais asociācijas prezidents un VSAC “Vidzeme” direktors Modris Karselis.
 
Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Tas izplēn un pazūd, un gaist,
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds,
Tas nezūd - tas paliek un mirdz.
 
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Modra ģimenei, draugiem, piederīgajiem un kolēģiem.
 
SARIDA biedri un valdes locekļi 

Izveido savu mājaslapu vai e-veikalu ar Mozello!

Ātri, viegli, bez programmēšanas.
Ziņot par pārkāpumu Uzzināt vairāk